Viena vai vairāku dīzeļģeneratoru darbība bez savienojuma ar elektrotīklu ir pazīstama kā "salu režīma" darbība. Paralēli strādājoši ģeneratori var sasniegt labāku efektivitāti daļējas slodzes apstākļos. Salās esošās spēkstacijās, kas apkalpo izolētas kopienas, parasti ir vismaz trīs dīzeļģeneratori, un jebkuri divi no tiem ir paredzēti, lai izturētu nepieciešamo slodzi.
Ģeneratorus var elektriski savienot, izmantojot sinhronizācijas procesu. Sinhronizācija ietver sprieguma, frekvences un fāzes saskaņošanu pirms ģeneratora pievienošanas sistēmai. Nespēja sinhronizēt pirms pievienošanas var izraisīt lielas īssavienojuma strāvas vai ģeneratora un tā sadales iekārtas bojājumus. Sinhronizācijas procesu var veikt automātiski automātiskais sinhronizatora modulis vai manuāli, ko vada operators. Automātiskais sinhronizators nolasa sprieguma, frekvences un fāzes parametrus no ģeneratora un kopnes, vienlaikus regulējot ātrumu, izmantojot dzinēja regulatoru vai ECM (dzinēja vadības moduli).
Slodzi var sadalīt starp ģeneratoriem, kas darbojas paralēli, izmantojot slodzes dalīšanu. Slodzes sadali var panākt, izmantojot ātruma samazināšanās kontroli, ko regulē ģeneratora frekvence, kas nepārtraukti pielāgo dzinēja degvielas padevi, lai pārslēgtu slodzi uz citiem enerģijas avotiem vai no tiem. Dīzeļģenerators uzņems vairāk slodzes, kad tiek palielināta degvielas padeve tā sadegšanas sistēmai, un samazinās slodzi, ja degvielas padeve ir samazināta.
